6. februāris

neplānoti, negaidīti. es pat nezinu, kādēļ.

  nepretenciozi.

 

 

cimdi pazuduši pa ceļam, sarkanas delnas

ielas tukšas un debesis melnas,

es mācījos svinēt dzīvi

kaut gribēju tikai, lai brīvi

man negribas stāvēt

negribas palikt uz vietas

es atstāšu pēdas, slapjā zemē mītas

spuldzes deg blāvi dzeltenu gaismu

tā es mācos aizbāzt to plaisu

lai neplēš

lai nesāp

es gribu iet, lai ir prieks

todien ielas bija tukšas un melnas

todien nakts vilka zilganas līnijas