06.10.2014.

Sveiki!

Es ļoti sen neesmu devusi nekādu ziņu par sevi šeit, zinu. Ja godīgi, visās lapās, ko regulāri apmeklēju (gari neskaidrošu, to var arī tāpat saprast vai zināt, jo, ja šeit bez manis kāds vispār parādās, tad tās ir čekojamo lapu meitenes)

Kas noticis, kamēr es esmu bijusi prom?

Pēdējais datums, kas atzīmēts jaunumos ir 7. jūlijs, tāpēc to pieņemšu par atskaites datumu. Tātad:

* VASARA KOPUMĀ.

Daudz visa kā jauka un tā. 

Biju vāciešu/francūžu nometnē (jo izrādās, ka par to, ka tevi gada laikā sūta uz visādām olimpiādēm, tavu brīvo laiku iznīcinot vispār, arī atmaksājas ). Kaut kāds apmaiņas projekts un tiripiri, bet tepat, Madonā, bija 5 (?) dienas gara nometne, kurā piedalījās gan Madonas jaunieši, gan jaunieši no Kulēnas (Francija) un Vaijes (Vācija). Dienas un naktis, ko pavadīju ar viņiem, bija... nē, to nevar pateikt, 734659 reizes spēcīgāks vārds par "lieliskas". Nepārspējami. 

Priekšpēdējā vāciešu/francūžu nometnes dienā braucu uz orķestra pasākumu/nometni, kas no sākuma radīja nenormālāko vilšanos.

Bēdīgā pārmaiņa nr.1. Iepriekšējā pasākumā vecums bija 14-20, tad šeit visi bija jaunāki par 15 gadiem. Vismaz tie, kuri palika gulēt skolā, jo bija pārāk neizdevīgi braukt mājās katru vakaru un no rīta atpakaļ. Būtībā to "nometnes" (aka izklaidēšana brīvajos laikos no mēģiem) daļu man nemaz nevajadzēja, galvenais bija orķestris, bet jā. Izrādās, ka domāšana starp mani un lielāko daļu pārējiem atšķirās. Kaut kur ir lūzums, agrāk starpības nebija.

Bēdīgā pārmaiņa nr. 2. Tā kā tur bija daudz mazo, pieskatīšana kā bērnudārzā. Nopietni. Es biju cerējusi, ka vismaz madoniešiem nevajadzēs atskaitīties par aiziešanu uz Rimi. Un, protams, kļūdījos. 

Kopumā tas viss noveda pie tā, ka es nespēju neko normāli padarīt, jo pārāk ļoti ilgojos pēc iepriekšējās nometnes, tās atmosfēras. 

Tomēr beigu beigās bija tīri jauki, jo bija mēģinājumi un kādi ~2 cilvēki, kas man izvilka šo pasākumu. Vai 1 cilvēks, bet arī ar 1 būtu pieticis. 

Viduslaiku festivāli.

Tradīcijas, tradīcijas. Arī šogad braucām uz viduslaiku festivāliem, bet mazāk nekā citus gadus. Tiesa gan, vairāk uz ārzemēm - Lietuva, Zviedrija, Krievija (šoreiz Krieviju politikā nejaukt, mēs braucām pie neopagāniem, kas ne pie kā nav vainīgi). 

Bet īpaši izplūst negribās, tāpēc šis punktiņš vairāk ķeksītim ( :

Koru olimpiāde.

Lielkoncerts - emocionāls sprādziens. Stāvi uz aplijuša asfalta un raudi, jo pārāk skaisti. Stāvi uz aplijuša asfalta un jūti, ka smaida enerģija varētu darbināt galda lampu, jo.. nu jā. 

Turklāt beidzot satiku nepārspējamās meitenes: Kati, Sinču un Ani ^^

TFIOS.

Nākošais (varbūt arī kalendāri ne) raudampasākums bija TFIOS. Turklāt arī kopā ar Sinču, Kati un šoreiz nevis Ani, bet Elzu un Vitu. TFIOS ir TFIOS. Es nemāku tagad tā skaisti izskaidrot : D

Vienkārši ir tik ļoti jā, ka vari no kino iziet noraudājies, jo raudāja visa zāle. Labi, tas ir dīvaini. Mazliet.

*UN SKOLA.

Atkal.

Šogad vairs nemācos Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolā, bet Madonas Valsts ģimnāzijā. Mhh, esmu kruta *sarkasma smarža*.

Protams, izmaiņas būs jebkurā gadījumā, ja tu mainīsi skolu, bet man sevišķi pie visa jāpierod, jo, pirmkārt, pilnīgi citādāki skolotāji. Otrkārt, klasē nav 15 skolēni, bet gan 30. Treškārt, uzdevums: atrodi īsto klasi, Māra! Labi, ģimnāzijas ēka ir maziņa, bet tāpat jāmācās. Ceturtārt, ja par mācīšanos sākām, tur ir jāmācās, mazāk haļavas. 

Kaut kā tā, īsi pārskrienot visam, man ir gājis. Rakstīts nav gandrīz nemaz, ceru atgūt nokavēto, jo NANO! Šogad arī nezin kāpēc esmu izdomājusi piedalīties, pati nezinu, kur man prāts : D 

Jāatrod būs laiks visam, vismaz jācenšas. 

Nobeigumā bildīte - ir taču mīlīgi, ne? -^.^-

~ Māra ~