04.12.2014.

Sveiki, mīļie!

Jā, pirms četrām dienām ir noslēdzies Nano, kaut gan man visai nelaimīgi jāatzīst, ka šogad paliku vēl tālāk no mērķa nekā pagājušajā gadā. Ko padarīsi.

Nano beidzies, sācies decembris. Lampiņu, neganti smīnošo rūķu veikalu plauktos, mandarīnu, Ziemassvētku, dažkārt bezgaumīgo rotājumu visdažādākajās iestādēs un kā tik vēl visa ne laiks. Lai kā gribētos, nesanāk piemirst, ka šis ir arī laiks, kad skolotāji gatavi savus mācāmos padarīt par nobrauktiem citroniem.

njanja

Man vajadzētu šeit darīt kaut ko vairāk par dienasgrāmatas ierakstiem, kas kopš vasaras ir šejienes vienīgā aktivitāte, bet gluži vienkārši tam nav laika. Pat es Nano paspēju kaut ko uzdrukāt, tā ka teorētiski būtu, ko likt, bet tad es stipri vāji atbildētu par uzrakstītā saturu. Un tas būtu nē. Vēl nē ir tas, ka es atkal iesāku jaunu darbu, kaut vecie bēdīgi lien visapkārt, lūdzoties, lai es kaut ko daru. Bet nesanāk. Nē, nē, nē.

Par jā runājot, ES NOPIRKU, NOPIRKU, MAN IR "SABIEDROTIE"! ! ! Izklausās pēc lēkājoša kucēna, kas beidzot dabūjis savu kārumu : D

Katrā ziņā jums vismaz nevajag klausīties to dzīvajā izpildījumā, jo manai koju istabas biedrenei Aijai to vajadzēja. Viņa policijā ziņojumu vēl nav iesniegusi, tāpēc uzskatu, ka man laimējies.

Bet es nopirku grāmatu, ko tik ilgi vēlējos iegūt, lai arī, sākot lasīt, tāda bailīga vilšanās sajūta.

Kaut kā tā.

~ Reviera

  M

  Vēlais putns

  Māra

  Savas brīnumzemes karaliene

  Mārhuanita